Projekts “Izglītība marginalitātes apstākļos (EM2)”
"Izglītība marginalitātes apstākļos" (EM2) ir starptautisks projekts, kuru līdzfinansē Eiropas Savienības programma Erasmus+. Projekta īstenošanas laiks ir no 2018.gada oktobra līdz 2020.gada septembrim.
EM2 mērķis ir:
- uzlabot mazkvalificēto pieaugušo prasmes, izmantojot ikdienas un neformālo mācīšanos un slēdzot kopīgu sadarbības līgumu;
- slēdzot savstarpējās sadarbības līgumus, veicināt sadarbību starp izglītības sniedzējiem, asociācijām, pašvaldībām un iestādēm, kas apmāca cilvēkus, kas saskaras ar dažādām grūtībām; • vairot vispārējo izpratni par sadarbības līgumu lietderību un to ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā.
- neaizsargāto iedzīvotāju grupu apzināšana: jaunas iespējas sociāli atstumtām cilvēku grupām;
- galvenās prasmes - pamatprasmes: individualizēts un personu vajadzībām pielāgots mācību plāns;
- pilsoniska iesaiste / atbildīga pilsonība: savstarpēju sadarbības līgumu slēgšana, tādejādi uzņemoties kopīgu atbildību.
PROJEKTS
Projekta nosaukums “Izglītība marginalitātes apstākļos (EM2)”, tas attiecas uz dubulto atstumtību: viena no atstumtības formām ir tad, kad cilvēki dzīvo perifērās teritorijās, otra ir personiskā atstumtība, kad ir grūtības atrast darbu, pastāv fiziski un psiholoģiski nelabvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskā izstumtība, kas ir saistīta ar atrašanās vietu tālu no pilsētas centriem, kā arī ir situācijas, kad ir ekonomiska un demogrāfiska rakstura grūtības. Vēsturiski šajos attālajos apgabalos, mazos centros, laukos vai kalnos grūtībās nonākušais varēja paļauties uz sabiedrības atbalstu, neredzamu un redzamu sociālo “kontroli”, kas, kaut arī dažreiz iejaucās personīgajā dzīvē, garantēja tiešu un netiešu atbalstu. Tagad šāda veida atbalsts sāk izzust, mēs laukos dzīvojam tāpat kā pilsētās, sabiedrība vairs nav tik vienota, katra ģimene vai atsevišķa persona dzīvo nošķirtāku dzīvi. Šeit ir maz pozitīvu aspektu: arī pilsētā nav pietiekamas iespējas attīstībai, kā arī nav organizācijas, kas kontrolē un atbalsta tās pārstāvjus. Projekts vēlas no jauna aktivizēt un iedzīvināt šo kopienas garu, liekot kopienai kļūt atbildīgākai un mudināt cilvēkus “laboties”. Tāpēc iesaistītā kopiena tiek aicināta darboties kā sociālais garants, kurš šajā gadījumā atbalstīs tās dalībnieku reintegrāciju mācībās, ko plāno īstenot pieaugušo izglītības centri un reģiona uzņēmumi.
MĒRĶI
EM2 vēlas veicināt mazkvalificētu pieaugušo un NEET (cilvēku, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās) motivāciju un piedāvāt viņiem darba iespējas, ņemot vērā viņu kompetences un stiprinot viņu pašapziņu, iesaistot šajā procesā vietējo sabiedrību, uzņēmumus un izglītības centrus. Mērķi 1. Slēdzot savstarpējās sadarbības līgumus, veicināt sadarbību starp izglītības sniedzējiem, asociācijām, pašvaldībām un iestādēm, kas apmāca cilvēkus, kas saskaras ar dažādām grūtībām. 2. Paaugstināt mazkvalificēto pieaugušo prasmes, izmantojot ikdienas un neformālo mācīšanos un slēdzot kopīgu sadarbības līgumu; 3. Vairot vispārējo izpratni par sadarbības līgumu lietderību un to ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā.
REZULTĀTI
Radīt apstākļus un izstrādāt savstarpēju sadarbības līgumu, ko paraksta četras projektā iesaistītās puses (Ungārijā, Itālijā, Latvijā un Slovēnijā). Protams, tā kā šī ir inovatīva koncepcija, tad diezgan bieži valstīs, kurās tiek īstenots projekts, vispirms tiek veiktas intensīvas pētniecības darbības (dokumentu izpēte u.c.), meklējot interesantu un noderīgu pieredzi, kas palīdz saprast, kāds savstarpējās sadarbības līgums projekta ietvaros būtu visveiksmīgākais. Īstenot četrdesmit Kopienas izglītības līgumus, desmit katrā valstī; šie kopienas izglītības līgumi ir individualizēti, izstrādāti tā, lai veicinātu pieaugušo motivāciju un attiecīgi, saņemot sabiedrības atbalstu, viņi varētu gūt panākumus. Izveidot un padarīt pieejamu Rokasgrāmatu par kopienā īstenoto izglītību, kas sniegs noderīgas vadlīnijas par iespējām īstenot kopienas izglītības programmu citās, attālākās teritorijās, pamatojoties uz vismaz 20 programmu analīzi.
MĒRĶA GRUPAS
Tiešās mērķa grupas būs NEET un mazkvalificēti pieaugušie; netiešās – vietējās iestādes, valsts iestādes, MVU, interešu grupas, arodbiedrības, NVO kā aktīva sabiedrības daļa.
SAVSTARPĒJĀS SADARBĪBAS LĪGUMS
Savstarpējās sadarbības līgums ir teritoriāls nolīgums starp valsts organizācijām, peļņas un bezpeļņas organizācijām un pilsoņiem, kas izstrādāts, ņemot vērā visu iesaistīto pušu situācijas un problēmas/ iespējas, kopīgu mērķu sasniegšanai un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Savstarpējās sadarbības līgums tiek slēgts: • ja ir dokuments, kas apliecina sabiedrības, privāto vai pilsonisko (kopīgs līgums) formālu vai neformālu dalību; • ja ir kopīga situācija vai problēma (ja ne teritoriāli, tad noteikta mērķa kontekstā) • kad parakstītāji plāno un veic virkni darbību, lai uzlabotu vai mainītu aizbraukšanas situāciju. Kas jāņem vērā rakstot Savstarpējās sadarbības līgumu: • par teritorijas un tās iedzīvotāju pārvaldību atbild visi cilvēki, organizācijas, kopienas, valdības un uzņēmumi, kas vēlas izbaudīt, aizsargāt, būvēt, aizstāvēt, plānot un garantēt esošos dabas un cilvēkresursus, kā arī materiālo un nemateriālo labklājību; • vietējai attīstībai jābalstās uz dažādo teritorijā dzīvojošo cilvēku vajadzībām un to atzīšanu, respektējot citādāku redzējumu un atšķirīgo; • ir svarīgi ievērot daudzveidību, līdzdarboties un būt proaktīvam, lai nonāktu pie vienprātīga risinājuma; • ētiskā atbildība ir kopīga visiem līguma parakstītājiem. Savstarpējās sadarbības līgumi un pētījumu rezultāti tiks publicēti šajā lapā, tiklīdz tie būs pieejami.
Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.